Iespaidojoties no jums, draugi, arī es izlēmu uzrakstīt tādu kā mazu gada atskaiti. Būtībā 2011. gads bija tāds izaugšanas gads. Spriešanā, domās, līdzcilvēkos. Tas noteikti ir bijis raibs, raibs uz notikumiem, cilvēkiem, vārdiem un rīcībām.
Ja runā par kaut ko ne tik iepriecinošu, tad diemžēl jāsaka, ka gadu iesāku ar vieniem cilvēkiem, bet pamazām pabeidzu ar citiem. Protams, ir LIELS prieks, ka tieši šogad ieguvu jaunus draugus, kurus tiešām tā varu saukt. Tikai žēl, ka daļa veco ir pazudusi...
Runājot par notikumiem, tad jāmin atkopšanās no vecās nastas marta mēnesī. Paldies tam cilvēkam, kas palīdzēja man tajā, lai arī šo te viņš nekad neizlasīs visticamāk. Maijā sanāca arī piedalīties skolas prezidenta vēlēšanās. Protams, viens mazs pakāpiens mērķa virzienā ir pievarēts, bet galvenais ir neapstāties mirkļa iedomu iespaidā.
Jāatceras, protams, vasara, kas bija jocīga, ačgārna, bet gana īpaša un interesanta, lai arī kāds garastāvoklis bieži vien nevaldītu.
Nevar aizmirst arī EYP Latvijas nacionālo sesiju, kas bija pirmā tāda veida pieredze manā dzīvē, kas noteikti bija pozitīva, gaidu aprīli, lai turpinātu un dotos uz Spānijas nacionālo.
Un ziniet, bija vēl kaut kas - skolas olimpiešu Polijas brauciens. Izjaucu savu hronoloģiju, tomēr uzskatu to par vienu no galvenajiem šī gada notikumiem manā dzīvē. "Runāšu īsi un kodolīgi", jo tik daudz jau tika pateikts par šo - paldies jums, draugi, par šo braucienu. Paldies ar lielo burtu!
Gads noslēgsies jau pēc dienas un pāris stundām, bet priekšā jau gaida 2012. gads. Ir aizdomas, ka būs vēl raibāk un varbūt pat trakāk. Ceru, ka 2012. nepazaudēšu tos, kas man ir svarīgi.
Laimīgu jauno gadu!
