Izskatās, ka tas posms, kas bija manā dzīvē pēdējos mēnešos ir beidzies (es vismaz ļoti ceru). Visas sāpes agri vai vēlu pāriet, bet tomēr pāriet. Var jau sevi nemitīgi mocīt, censties mainīt to, ko mainīt nav iespējams. Patiesībā ir jāsaka paldies 2 cilvēkiem, kas šajā laikā mani atbalstīja visvairāk un arī zināja par mani visvairāk. Es gribētu pateikt lielu, lielu paldies Alisei un Beātei, bez šīm superīgajām meitenēm būtu aizgājis postā, pilnīgi nopietni būtu. Paldies Jums, meitenes, liels!
Vispār šis ieraksts top iespaidu rezultātā, iespaidi, kas palika pēc viena bloga izlasīšanas (parasti neesmu ietekmējams, bet šim cilvēkam sanāk). Viss ir so fuckin' relatīvs, mainīgs un nepastāvīgs, ka paliek dažreiz bail, bet tāda ir dzīve, kas ir viena. Būtībā vienkārši jāsaprot, ka katra diena jādzīvo kā dzīve viena...
Kā nesen vienojos ar vienu īpašu cilvēku manā dzīvē: "Viss būs super, viss būs ideāli, būs!"
No comments:
Post a Comment